Uguns
Guntis Kursišs ir mākslinieks no Siguldas. Rakstot dzeju, paralēli četrus gadus spēlēja basģitāru grupā So Lucid Electric Feel, bet pēdējo divu gadu laikā pārgājis uz blekmetālu ar skatuves vārdu Uguns. Mūzikā pielūdz bezgalīgos tumsas spēkus, dzejā lūdz mīlestību. Uguns uzstāsies 26. maijā Dekadences mūzikas festivālā Tu jau zini Kur Tallinas kvartālā, ko organizē Rīgas Fotomēnesis.
Dzejnieks, mūziķis, mākslinieks. Kā tev pašam vislabāk patīk, ka tevi uzrunā?
Mākslinieks! Tāpēc, ka dzeja un mūzika ir māksla, tas viss ir viens.
Kas iespaidoja pāreju no psihedeliskā blūzroka uz blekmetālu?
Es visu mūžu esmu vairāk virzījies uz smago mūziku. Jau 10 gadu vecumā klausijos Black Sabbath, tad vēlāk Metallica un Slayer. Manas saknes ir dziļi metālā, tā vienkārši pagadijās, ka es vairākus gadus spēlēju psihedēlisko blūzroku, bet tad es aizgāju prom, jo nejutos tā, ka darītu to, ko es līdz galam gribu darīt. Es izmetu tik plašu loku ap citiem dažādiem mūzikas žanriem, un vienkārši atgriezos atpakaļ pie tā, ko man vajadzēja darīt jau pirms 10 gadiem.
Tev instagramā ir vairākas bildes ar pasaulē slaveniem mūziķiem. Vai ir kāda grupa/persona, ko vēlies satikt, bet nav vēl bijusi iespēja?
Abbath no Immortal. Man pilnīgi zosāda uznāk, runājot par Immortal. Bathory un Immortal ir divas manas lielākās blekmetāla iedvesmas. Albumi Sons of Northern Darkness un At the Heart of Winter man ir kā bībeles, tā kā viennozīmīgi – Abbath.
Kādas ir tavas domas par reliģiju un vai tu pats esi reliģisks?
Mēness un Saule, uguns un ūdens, ziema un vasara – tā varētu būt mana reliģija. Vienkārši daba. Daba ir dievs, bet likt dievu iekš kaut kādas grāmatas, kā Bībele vai Korāns – tam gan es nepiekrītu. Es ticu, ka ir kaut kāda augstāka, bezgalīga, nesasniedzama atziņa, bet reliģija kā suga mani neinteresē. Vienīgi kristieši ļoti labas baznīcas taisa, tas ir bonuss, bet tas, ka daži piš mazus bērnus, jo svētajos rakstos nav rakstīts, ka tā nedrīkst, tā gan, man šķiet, ir liela problēma.
Tu bieži sociālajos tīklos izmanto krusta simbolu, vai tam ir kāda nozīme?
Man tas ir krustneša krusts, kā gājējs. Visa māksla ir karš, un māksla ir uzvara. Kā arī redzēju, ka pāris citi mūziķi tādu liek, kā Lemijs no Motörhead un Mortuus no Marduk.
Cik patronu ir tavā skatuves tērpā?
Kopā ir 4 ložu siksnas, un ja tu pa pāriem tās saliec kopā, tad tās abas ir pietiekami garas, lai apliktu ap plecu un vidukli. Vienā garajā jostā ir 83 un otrā 86 patronas.
Nav baigi smagi?
Ir! Haha, bet tas ir labi! Tas dod sajūtu, ka esi nopietns par to, ko dari. Nākamais, ko es gribētu, ir bruņinieku viduslaiku krekls, kas ir no tām smalkajām ķēdītēm savīts.
Tu pats zīmē savus corpse paint vai arī tev kāds palīdz?
Vācijā uz pēdējiem diviem koncertiem zīmēju pats, bet uz pēdējo, kas bija Panku piknikā, man palīdzēja dāma Anna, un tas bija labākais corpse paint, kas man ir bijis. Katru reizi, kad es pats sev esmu tos zīmējis, es izskatos pēc pandas, bet tas nekas, es kādreiz iemācīšos. Katram būtu pašam jāprot sev corpse paint uzzīmēt.
Vai tā ir taisnība, ka visiem blekmetālistiem patīk kaķi?
Es drīzāk domāju, kuram cilvēkam gan nepatīk kaķi, un ja ir kāds, tad vai ir vērts viņu pieminēt? Hahaha, nu kaķi taču ir skaisti! Bet es esmu vairāk suņu cilvēks, stabili.
