Ieva Stalšene

Ieva Stalšene

Ieva Stalšene

Ieva Stalšene ieguvusi bakalaura grādu LMA Scenogrāfijas apkašnozarē un turpina glezniecības studijas maģistra programmā. Mākslā reflektē par dabiskā un pārdabiskā mijiedarbību, cilvēka saikni ar Absolūto un pašam ar sevi. Vizuālajā valodā bieži rodamas atsauces uz BDSM un garīgajām praksēm, tāpat darbos nozīme tiek piešķirta izvēlētajai materialitātei. Kopš 2020. gada darbojas mākslinieku apvienībā 4K, savukārt 2022. gadā aizvadīja savu pirmo personālizstādi Pieaugušie vēnas negriež. Rīgas Fotomēneša ietvaros DOM galerijā no 24. maija būs skatāma viņas personālizstāde Nevainība.

Ko mēs redzēsim izstādē?

Visupirms jau jaunus darbus. Es nestrādāju vienā medijā vai tehnikā, bet lai atklātos ideja. Tā būs arī šoreiz – dažādība. Tas nāk no studijām scenogrāfijas nodaļā. Turpat sakņojas arī mana attieksme pret izstādi, es mēģinu radīt mazu, pašpietiekamu mini kosmosu. Šobrīd vairāk nodarbojos ar glezniecību, bet tieši šai izstādei pirmo reizi strādāju arī ar linogriezumu. Estētiski tas manī rezonē jau sen, bet šoreiz tam ir ne tikai vizuāla nozīme. Pats vardarbīgais grebšanas akts, lai radītu skaisto, tas mani aizrauj arī izstādes idejas līmenī. 

Kāpēc nevainība?

Tas izrietēja domājot par dekadenci kā procesu. Es ļoti labi sevi atceros kā bērnu, kā trauslu un naivu būtni. Un nebija tāds brīdis, kad es būtu izlēmusi tāda nebūt. Es vienkārši sāku dzīvot sabiedrībā un sākās pilnīgi loģisks process, kad nevainīgums man tika laupīts. Tas nenozīmē, ka manī nav sirsnības, es domāju, ka manī ir daudz gaismas un mīlestības, tikai naivuma daudz mazāk. Un man šķiet, ka tas mākslas attīstības ceļš ir līdzīgs. Tur ir saikne starp viena indivīda pieredzi īsā laika nogrieznī un civilizāciju cauri gadsimtiem.  

Tumsa, dievs, reliģija… no kurienes nāk tava interese par šīm tēmām?

Es pati uzskatu, ka caur tumšo es varu runāt par gaišo, un tad ir tas balanss un godīgums. Kopumā okulto zināšanu virziens mani aizrāvis jau no bērnības, un tad visas dzīves garumā es lēnām esmu uzkrājusi savu izpratni par tiem Kosmosa procesiem. Es domāju, ka tas mani interesē, jo tur ir visdziļākā slāņa pētniecība, kas pieprasa izprast arī iepriekšējos. Apjaust instinktīvās un cilvēciskās pasaules izpausmes, lai varētu izdalīt dvēselisko.

Ieva Stalšene


Kādas ir tavas attiecības ar fotogrāfiju?

Fotogrāfija manā radošajā praksē ir diezgan klātesoša, pat ja piedalās tikai mākslas darba radīšanas starposmā un paliek “aiz priekškara”. Man patīk fotografēt uz filmas. Tur ir tā eneģijas un mirkļa iededzināšana tajā matērijā, man tā maģija interesē. Kamera, man šķiet, ir ļoti pašpietiekama, tai piemīt daudz femīnās enerģijas un ar to jāmāk tikt galā. Es neteiktu, ka man izdevies to “apgredzenot” un saukt par savu. 

Ko tev nozīmē jēdziens “dekadence”?

Pašreiz es to sauktu par “atbrīvošanos no priekšstatiem”. Es domāju, ka tā ir spēja pieņemt lietas par tām, kas tās ir. Tas ir kritiens nevis no nulles punkta uz leju, bet kritiens no ilūzijām uz nulles punktu. 

Pauls Raimonds

Labāk ej mežā dzīvot.

Vairāk

Tobiass Kleins

Glezniecība kā dinamisks notikuma momentuzņēmums.

Vairāk

Svēte

Īsta līķu mūzika, vella darbs.

Vairāk

Uguns

Uguns dedzinās Dekadences mūzikas festivālā.

Vairāk

Envija

Jaunu vērtību radīšana.

Vairāk

Aleksejs Gordins

Igauņu mākslinieks dekonstruē mākslas pasaules tēlu kā kaut ko elitāru un krāšņu.

Vairāk

Evija Ābrama

Ko nozīmē sūdīga māksla - uzgleznota kaka vai skatītāja vērtējums?

Vairāk

Anna Dzērve

Erotika, tumsa, traumas, trauksmes Latvijas fotogrāfes darbos.

Vairāk