Jana Garvanlieva

Jana Garvanlieva

Jana Garvanlieva

Jana Garvanlieva ir fotogrāfe no Ziemeļmaķedonijas, kas pašreiz dzīvo Itālijā. Viņai ieguvusi maģistra grādu mākslas menedžmentā Katoļu universitātē Milānā (Università Cattolica del Sacro Cuore). Rīgas Fotomēnesī viņa piedalīsies ar projektu Cilvēki ir dzīvnieki, dzīvnieki ir cilvēki (Humans are animals, Animals are human). Darbs ir radīts, domājot par mežu izciršanas un klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi: “Mana ideja bija attēlot, kā cilvēku populācijas pastāvīgā pieauguma dēļ cieš dzīvnieku biotopi.”

Kur tev radās ideja šim projektam?

Man šī ideja bija ilgāku laiku, varbūt 4 vai 5 gadus, kad vēl apsvēru savu pirmās fotoizstādes projektu. Kā amatierim-ielu fotogrāfam man nekad nav šķitis interesanti izstādīt ielu fotogrāfijas, jo mūsdienās piedzīvojam to pārsātinājumu. Es domāju, ka izstādei jābūt konceptuālai, lai tā labāk izceltos un uzrunātu auditoriju emocionālāk. Līdz ar to es izlēmu transformēt savus satraukumus, rūpes un bažas par klimata pārmaiņām un dzīvnieku biotopu zaudēšanu savā darbā ielās, kur savulaik bijusi viņu apdzīvotā teritorija.

Es sāku pētīt literatūru par šo ideju, meklējot iedvesmu citos māksliniekos, un lēnām attīstīju to savā prātā. Tad Austrālija cieta no ugunsgrēkiem, un daudzi mākslinieki vēlējās uzsvērt biotopu zaudēšanas radīto katastrofu, vairākās kampaņās ieliekot dzīvniekus pilsētas kontekstā. Tajā brīdī es uzskatīju, ka mana ideja vairs nav oriģināla. Drīz pēc tam pasauli pārņēma pandēmija, un ielās parādījās pavisam īsti dzīvnieki. Tas arī bija brīdis, kad nolēmu projektu īstenot – tagad vai nekad.

Kāds dzīvnieks esi tu pati?

Mans alter-ego ir putns. Jebkura veida putns. Apbrīnoju to skaistumu un unikalitāti, inteliģenci un spēju atdarināt, dziedāt vai dejot, lai izdzīvotu. Visvairāk es apbrīnoju putnu iespēju redzēt mūs visus no augšas. Putnu perspektīva, kādā tie redz pasauli, ir daudz plašāka. Kad redzu virs galvas lidojam putnus, jūtos vienota arī ar tēvu, kuram arī bija īpaša saikne ar tiem.

Ko mākslinieki var darīt, lai glābtu planētu?

Mākslinieki var pievērst uzmanību problēmai, acumirklī un patiesi iedvesmojot cilvēkus uzzināt par to visu vairāk. Līdz ar to, mākslinieki var vieglāk radīt pārmaiņas cilvēku uzvedībā. Tēla vizuālais iespaids var būt daudz efektīvāks un ietekmīgāks prātam nekā jebkura cita izteiksmes forma. Pat ja izstāde mainīs kaut vienas personas uzvedību, tas būs panākums un pienesums kopējām pūlēm.

Jana Garvanlieva
Jana Garvanlieva
Jana Garvanlieva

Kā Covid-19 ir ietekmējis tavu māksliniecisko darbību?

Pandēmija ir palīdzējusi attīstīt manu māksliniecisko darbību un centienus. Uzzinot to, ka 60% cilvēku patogēnu nāk no dzīvniekiem, un ka zemes izmantošana un savvaļas dzīvnieku tirdzniecība ir lielākie cēloņi cilvēku slimībām, kas cēlušās no dzīvnieku valsts, kļuvu motivēta radoši piepildīt savu laiku. Tas iedvesmoja mani pārtulkot šo ideju vārdos un vizuālos tēlos, kas vienoti idejā Cilvēki ir dzīvnieki – dzīvnieki ir cilvēki.  Pandēmijas laikā es esmu arī ieguvusi maģistra grādu mākslas menedžmentā un pievērsusies pētījumiem par abstrakto ekspresionismu mākslas tirgū.

Pie kāda projekta tu strādā pašlaik?

Tagad es strādāju pie kampaņas jaunai kolekcijai amatniecības dārglietām “Kapka” (lietus lāses). Tā pieder vienai no diviem grafikas dizaineriem, ar kuru sadarbojos šajā izstādē, – Janai Acevskai. Otrs ir Nikola Vojnovs. Tagad mēs pabeidzam studijas bildes un meklējam lokācijas pamestā, apokaliptiskā fabrikas kompleksā, kur vēlamies izrādīt dārglietas ar modeles palīdzību. Ja runājam par autentiskāku māksliniecisko projektu, es vēlos izstādīt savus ielas fotoattēlus grupas izstādē, kas ir vienota tematikā, krāsās un kompozīcijā. Es ceru, ka šī ideja drīz realizēsies.

Jauhens Otcetskis

Baltkrievu fotogrāfs iemūžinājis savas tautas cīņu par savām tiesībām.

Vairāk

Iveta Gabaliņa

Neiespējamais dialogs ar savu bērnu.

Vairāk

Elvīra Blumfelde

Kā nebaidīties no nezināmā?

Vairāk

Brams van Deiks

Kā dokumentēt protestus?

Vairāk

Kristija Grišina

Mirkļa tveršanas eiforija.

Vairāk

Pēteris Ķimsis

Liela veiksme un citas metaforas.

Vairāk

Anja Redī

Distopiska vīzija par "Brīnišķīgo jauno pasauli".

Vairāk

Kertu Rannula

Igauņu māksliniece pēta vēlmi ceļot, eskeipismu un atmiņu kolekcionēšanu.

Vairāk

Sergejs Stroiteļevs

Katrs kādā savas dzīves brīdī ir sapņojis kļūt par savu kaķi.

Vairāk

Sjū Poļšikova

Kas no kā izaug? Kas ko nosaka?

Vairāk