Pārmaiņu laukums
Jaņa Rozentāla laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atradīsies transformatoru būdiņas modelis ar fotogrāfijām, kas tapušas 8 mēnešu garumā dokumentējot notikumus “Pārmaiņu laukumā” – vietā, kas kļuva par simbolu baltkrievu cīņai par savām tiesībām. 12. augustā Minskas Červjakova ielas nama iedzīvotāji uz transformatoru būdiņas uzlīmēja Baltkrievijā notiekošā simbolu – plakātu ar “Pārmaiņu dīdžejiem” Vladimiru Sokolovski un Kirilu Galanovu. Skaņas inženieri mītiņā, kuru steidzīgi organizēja valsts struktūras, lai vēlēšanu dienas priekšvakarā, 9. augustā, Svetlana Tihonovskaja nevarētu tikties ar vēlētājiem, atskaņoja Viktora Coja dziesmu “Pārmaiņas”. Šī dziesma jau vairāk nekā 30 gadus ir pārmaiņu simbols, un tagad tā atkal ir kļuvusi aktuāla īpaši baltkrieviem. Pat tik ļoti, ka dziesmas laikā viens no Minskas rajonu vadītājiem, skanot vārdiem “Mēs gaidām pārmaiņas”, centās nevis izslēgt mūziku, bet uzreiz izraut vadus no tumbām. Dīdžeji nekavējoties tika arestēti, piekauti un ieslodzīti cietumā uz 10 dienām, pēc kuru atsēdēšanas viņi emigrēja no Baltkrievijas.
Sienas gleznojums ar dīdžejiem “Pārmaiņu laukumā” tika norauts, nokrāsots vai pārklāts ar sveķiem vairāk nekā desmit reizes. Sākumā to veica sabiedrisko pakalpojumu darbinieki, pēc tam cilvēki melnās formās bez identifikācijas zīmēm. Vienkārša, pelēka transformatoru būdiņa bija kļuvusi par cīņas vietu par tiesībām rīkoties ar savu pagalmu. Tas bija arī simbols brīdī, kad siena pēc kārtējās zīmējuma aizkrāsošanas kļuva par melnu kvadrātu, kuru bruņoti cilvēki norobežoja un sargāja no pagalma iemītniekiem. Novembrī nenoskaidroti cilvēki aizturēja un nogalināja “Pārmaiņu laukuma” iemītnieku un mākslinieku – Romānu Bondarenko par jautājumu “Kas jūs tādi un kāpēc aizkrāsojat sienas gleznojumu?”. Dažas nedēļas vēlāk neatkarīga izmeklēšana atklāja, ka atbildīgi par to varētu būt Baltkrievijas Hokeja federācijas vadītājs Dmitrijs Baskovs, kikbokseris Dmitrijs Šakuta, kā arī Lukašenko preses sekretāre Natālija Eismonta. Pēc Romāna Bondarenko slepkavības “Pārmaiņu laukums” kļuva par atmiņu vietu, kur desmitiem tūkstošu cilvēku nesa ziedus un sveces. Dažas nedēļas vēlāk īpašās vienības nežēlīgi izkliedēja mītiņu, atmiņas vieta tika iznīcināta. Un veselu dienu viņi medīja cilvēkus, kurus pagalma iemītnieki bija paslēpuši savos dzīvokļos, lai pasargātu no sišanas un aizturēšanas. Parasts pagalms kļuvis par modeli notikumiem Baltkrievijā – mierīgu un atklātu masveida protestu, kuram pretī stāv cilvēki melnās drēbēs ar pilnīgi vai daļēji slēptām sejām, kuri var tevi aizturēt vai pat nogalināt par jautājumu “Kas jūs tādi esat?”.
Šis objekts/izstāde ir veltīta “Pārmaiņu laukuma” iedzīvotājiem un visai baltkrievu tautai, tūkstošiem ieslodzīto, 40 tūkstošiem cilvēku, kuri pēdējo 8 mēnešu laikā izgājuši cauri Baltkrievijas cietumiem.
Izstādes kontekstā tiks organizēti arī pasākumi, sekojiet programmai!