Fotogrāfi katastrofu laikmetā
Diskusija ar Tanvi Mišru (Tanvi Mishra, Caravan Magazine, Indija), Ninu Bermanu (Nina Berman, Noor Images, ASV) un Mohamedu Zānonu (Mohammed Zaanoun, Activestills collective, Gaza). Sarunu moderēs Karolīna Gembara (Karolina Gembara, Archive of Public Protests, Polija).
“Šis ir karš, kuru mēs nepazīstam,” sacīja politiskā rakstniece Anne Aplbauma, raksturojot Krievijas paramilitārās darbības Austrumukrainā 2014. gadā. Šis karš bija lēns, maskēts, nospiedošs, bez iespaidīgām darbībām un ātrām uzvarām, gandrīz neredzams, gandrīz nedzirdams, bet neatlaidīgs un mānīgs. Tas bija kaut kas, par ko mums jāmācās un tas jāatzīst, viņa piebilda.
2021. gadā šo aprakstu var izmantot, atsaucoties uz daudzām pasaules problēmām. Dažas katastrofas notiek pēkšņi, bet citas velkas un slēpjas: galēji labējo spēku pieaugums, demokrātiju likvidēšana, viltus ziņas, klimata pārmaiņas. Tās ir tik vecas, aizmirstas un normalizētas katastrofas, ka neviens vairs negrib par tām dzirdēt.
Fotogrāfi jau kopš medija izgudrošanas vienmēr bijuši klātesoši kā liecinieki. Tomēr viņu loma mainās, tāpat kā attīstās katastrofu veidi. Lai arī notikumu fiksēšanai vienmēr būs izšķiroša nozīme, tomēr arī fotogrāfiem ir jāpielāgojas, atpazīstot taktikas un telpas, izmantojot attēlus, attēlojot, esot klāt kopienām, nevis tās tikai fotografējot. Mūsdienās vizuālie mākslinieki dokumentē protestus un post-žurnālistikas fotogrāfi veido mākslas grāmatas, daži rīko fotografēšanas darbnīcas bērniem konfliktu plosītos rajonos. Bet vai mēs varam teikt, ka fotogrāfi ir pieņēmuši sociālo un ētisko pavērsienu?
Diskusijas laikā mēs aplūkosim dažādu vizuālo prakšu būtību ikdienas katastrofu kontekstā. Atceroties Džo Spensa vārdus par to, ka fotogrāfi vienmēr tiek iegremdēti politikā, mēs pārdomāsim viņu mainīgo lomu mūsdienu pasaulē.
Tanvi Mišra ir fotoredaktore, kuratore un rakstniece no Deli. Viņas interešu lokā ir reprezentācijas politika fotogrāfijas medijā un tā ietekme uz Dienvidāzijas vēsturi un naratīviem, kā arī fantastikas jēdziens fotogrāfijā, it īpaši pašreizējā politiskajā ainavā. Šobrīd Mišra strādā kā Deli izdotā politikas un kultūras žurnāla The Caravan radošā direktore. Viņa strādājusi Hindu Photojournalism Awards 2019 žūrijā, World Press Photo’s Joop Swart Masterclass atlases komisijā un bijusi Greenpeace Photo Award 2018 kuratore. Viņa ir arī 2019. gada Women Photograph programmas mentore.
Nina Bermane ir dokumentālā fotogrāfe, filmu veidotāja, autore un pedagoģe no ASV. Viņas plašā spektra darbi veltīti tādām tēmām kā Amerikas politika, militārisms, pēc-vardarbības traumas un pretestība. Viņas fotogrāfijas un videoklipi ir izstādīti vairāk nekā 100 vietās – no Za’atari bēgļu nometnes drošības sienām līdz Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejam. Bermane ir fotogrāfijas un filmu kolektīva NOOR Images biedre un profesore Kolumbijas Universitātes Žurnālistikas augstskolā, kur vada fotogrāfijas programmu.
Mohameds Zānons ir fotogrāfs, kas dzīvo Gazas pilsētā, un Activestills kolektīva loceklis kopš 2018. gada. Viņš ir strādājis dažādās mediju aģentūrās, tostarp Maan News un Nur Photo Agency, un sadarbojies ar tādām NVO kā Medecins Sans Frontières. 2012. gadā viņš vadīja mediju darbnīcu Zātari bēgļu nometnē Jordānijā.
Karolīna Gembara ir poļu fotogrāfe un pētniece. Viņas darbi saistīti ar mājām, piederību, migrāciju, valsts un identitātes maiņu. Pēdējā laikā viņa ir fokusējusies uz politisko situāciju savā valstī. Viņu interesē izmantot fotogrāfiju kā instrumentu, ieganstu sadarbībai un procesu radīšanai. 2013. gadā viņa izdeva savu pirmo grāmatu Fitting Rooms, kas atspoguļo sieviešu lomu viņas paaudzē. Pēdējo trīs gadu laikā viņa ir realizējusi vairākus līdzdalības projektus ar bēgļiem un migrantiem. Gembara sadarbojas ar Archive of Public Protest – arhīva fotogrāfi dokumentē politisko spriedzi Polijā. Viņa ir arī Sputnik Photos dalībniece un mentoringa programmas pasniedzēja.